Manis izvēlētās lavandas šķirnes.

3 lavandas izmantošanas virzieni, lavandas eļļas īpašības un  eļļas sastāvs. 

 Lavandu audzēja senie grieķi un romieši, kā arī Elizabetes laikā ļoti izplatīti Anglijā. Nosaukums "lavanda" nāk no latīņu valodas vārda lavare -mazgāt vai mazgāties (Lis- Balchin, 2002).

Latvijā lavandas audzē salīdzinoši nesen. Pirmā lielā saimniecība pieder Lillas lavander Kurzemē un Vidzemē, kura savu darbību sāka ap 2010. gadu. Savukārt otrā lielākā saimniecība pieder Lavander Villai Grobiņā, kura ar lavandu audzēšanu nodarbojas 6 gadus un savu darbību sāka 2014. gadā.

Ēteriskās eļļas saturs lavandas ziedkopā (Lavandula angustifolia Mill.), kas tika audzēts Utarančala piekalnē, bija 2.8 % no svaigās eļļas. Tika konstatēti trīsdesmit septiņi komponenti: eļļas galvenās sastāvdaļas bija linalilacetāts (47.56%), linalols (28.06%), linalilacetāts (4.34%) un α–terpineols (3.75%).

                                                                            Lavandas izmantošanas veidi       

Medicīnā. Augu izcelsmes zāļu komiteja (HMPC) secināja, ka, pamatojoties uz lavandas eļļas ilgstošo lietošanas pieredzi, to var izmantot vieglu garīga stresa un izsīkuma simptomu mazināšanai, kā arī iemigšanas atvieglošanai. Lavandas eļļu saturošās zāles drīkst lietot vienīgi pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma. Detalizēti norādījumi par lavandas eļļu saturošo zāļu lietošanu un indikācijām atrodami zālēm pievienotajā lietošanas instrukcijā. Laikā, kad HMPC veica novērtēšanu, nebija būtisku bažu par lavandas eļļas drošumu. Pētījumos par lavandas eļļu tika konstatētas tikai dažas vieglas nevēlamas blakusparādības, kas ietvēra alerģiskas reakcijas ļoti retos gadījumos. Pacienti ar vaļējām brūcēm, ādas bojājumiem, stipru drudzi, smagām infekcijām, kā arī smagām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām nedrīkst pilnībā iegremdēties vannā, kuras ūdenim pievienota lavandas eļļa[1].

Kulinārija. Kulināri tās smaržu dēvē par pikanti rūgtenu, bet aromterapijā tai piedēvē nomierinošu iedarbību. Ne velti gadsimtiem ilgi, tēja pielietota galvassāpju mazināšanai un nervu nomierināšanai. Lavanda ir viens no netradicionālajiem garšaugiem un kļūstot atvērtākiem pret citzemju ēdieniem, tās popularitāte pieaug. No lavandas izmanto kaltētas lapas un ziedus pie zivju, gaļas ēdieniem, saldēdieniem, ābolu ievārījuma. Laba saskaņa arī ar mellenēm un zemenēm, bet īsti  eksotiski šķiet karamelizēti lavandas ziediņi. Kulinārijā tā sevišķi iecienīta Francijas dienvidrajonos, kur tiek gatavoti īpaši ar lavandu ‘garšināti’ ēdieni (Žukauska, 2008).

Atsaucoties uz I.Žukauskas teikto, varu piebilst to, ka lavanda ir jādozē piesardzīgi (Žukauska, 2008). Piemēram, ēdienam ar kvalitatīvu lavandas eļļu pietiek tikai ar vienu pilienu. Eļļas var pievienot maizei un citiem konditorejas produktiem un to izstrādājumiem. Tā ir lieliska piedeva dzirkstošajiem dzērieniem un sulām. Nepieciešams dozēt, lai nebūtu rūgtena garša

[1] Lavandas eļļa (LavandulaangustifoliaMill.) No: EMA Europa [Tiešsaiste] [skatīts 2018.g. 19. janv.] Pieejams:  https://www.ema.europa.eu/documents/herbal–summary/lavender–oil–summary–public_lv.pdf

Kosmetoloģija. Lavandas ietver krēmos, pulveros, losjonos, mitrinātājos, šampūnos, matu eļļās, kondicionieros utt. Daudzi ķīmiskie toksīni, mikroorganismi, ķīmiskās vielas un infekcijas ko satur kosmētika izraisa ādas bojājumus.  Ķīmiskā kosmētika nav pietiekama, lai rūpētos par ādu un ķermeņi, tāpēc aktīvo vielu savienošanai ir nepieciešams pārbaudīt ādas pašreizējo stāvokli. Augu izcelsmes kosmētika, tagad ir kļuvusi par atbilstošu pašreizējās problēmas risinājumu. Augu kosmētika ir preparāti, kas pārstāv kosmētiku, kas ir saistīta ar aktīvām bioloģiskām sastāvdaļām, neitrālajiem līdzekļiem vai farmaceitiskajiem preparātiem. Kopumā augu izcelsmes produkti nodrošina dažādus vitamīnus, antioksidantus, dažādas eļļas, ēteriskās eļļas, hidrokoloīdus, olbaltumvielas, terpenoīdus un citas bioaktīvās molekulas (Kapoor, 2005).

https://fitoaroma.hr/index.php/en/2018-04-08-17-29-29/aromatherapy/essential-oils

                                                                               Lavandu bioķīmiskais sastāvs.

Lielākoties lavandas eļļu lieto kosmētikā, dermatoloģijā un fitomedicīnā. Lavandas eļļu arī lieto ķīmiskajā industrijā ziepju, šampūnu, losjonu, mazgāšanas līdzekļu un citu produktu ražošanā (Evandri, Battinelli, Daniele, 2005).

Augu galvenie produkti ir  lavandu ziedos saturošā eļļa (3%), antocianīni, fitosterīni, cukuri, minerāli un tanīni. Antocianīni atbild par zilā, sarkanā vai purpura pigmentu, kas atrodams augos, īpaši ziedos, zilā pigmenta antocianīns veidojas sārmainos apstākļos.

Lavandīnam parasti ir lielāka eļļas raža nekā lavandai. Taču šī eļļas satur daudz vairāk kamparā. Popins piebilst: „Kad runa ir par lavandas eļļas iegūšanu, vairāk ne vienmēr ir labāk”. Lavandīna raža pēc eļļās ieguves no lauka ir  7 – 9% , bet no L. angustifolia raža 2 – 5% (cit. no: Popin, 2011).

Lavandas ēteriskās eļļas kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no genotipa, augšanas vietas, klimatiskajiem apstākļiem, pavairošanas un morfoloģiskajām īpašībām. Ēteriskā eļļā satur vairāk kā 300 ķīmiskos savienojumus. Galvenās sastāvdaļās ir linalols, linalilacetāts, terpinen – 4 – ols, acetāta lavandulols, okimēns un cineols(Bernáth, 2012)

                                                                                                                                    Autors: LavanDulla